Šobrīd gan dārzā, gan mežā sastopamās ogas un garšaugi ir ne vien gardi, bet arī vitamīniem, organiskajām skābēm, minerālvielām un antioksidantiem bagāti, tāpēc to lietošana ikdienā palīdz stiprināt veselību. Visu svaigā veidā nav iespējams apēst, tādēļ ziemas periodā ir vērts šos vērtīgos produktus iekļaut uzturā saldētā, kaltētā vai žāvētā veidā. Vairāk par to, kas jāņem vērā, sagatavojot ogas un garšaugus lietošanai ziemā, skaidro sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Vietējiem augļiem, dārzeņiem un ogām šobrīd ir visaugstākā uzturvērtība, tāpēc tiem būtu jābūt ikdienas ēdienkartes svarīgākajai sastāvdaļai. Jāņem vērā, ka arī ziemā pašu uzglabātie augļi un dārzeņi, ja vien tie tiek uzglabāti pareizi, būs daudz vērtīgāki un uzturvielām bagātāki nekā lielveikalos nopērkamie.
“Vismazāk vērtīgās uzturvielas un vitamīnus vasaras veltes zaudē sasaldētā veidā, taču tās iespējams arī izkaltēt un žāvēt. Jāatzīst, ka kaltēšana mājas apstākļos bez palīgierīcēm ir diezgan sarežģīta un iegūtais rezultāts var būt neapmierinošs, tāpēc nepieciešama kaltēšanas iekārta. Atkarībā no ogu un garšaugu sagatavošanas veida ir arī vairāki varianti, kā tos izmantot uzturā,” stāsta farmaceite Laila Zālīte.
Saldēšanai piemērotas tikai svaigas un tīras ogas
Ogas satur daudz ūdens, tāpēc tās vislabāk ir saldēt, taču bez cukura pievienošanas. Pirms ogu sagatavošanas ziemai jāpārdomā, kā tās tiks izmantotas, piemēram, ja ogas paredzētas desertiem, lietderīgi tās sablendēt un sadalīt nelielās porcijās jau pirms saldēšanas. Ja ogas tiks lietotas sagrieztā veidā, tad tās jāsagriež jau pirms saldēšanas, jo pēc atkausēšanas ogas būs daudz mīkstākas un grūtāk apstrādājamas. Ja nepieciešams saglabāt zemeņu, aveņu, jāņogu formu, tās jāsaldē stingros traukos. Ķiršus, plūmes, upenes, mellenes un ērkšķogas, tā kā tās ir stingrākas, var glabāt speciālajos saldēšanai paredzētajos maisiņos. Visas ogas pirms saldēšanas vēlams noskalot un nosusināt. Ogām obligāti jābūt svaigām, ne pārāk mīkstām un tīrām. Ogas saldētā veidā var uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem.
Pievieno ēdienam vai uzlej tējās
Vislabākais un efektīvākais veids, kā uzņemt vērtīgās vielas, kas atrodas ogās, protams, ir iekšķīgi – pievienojot ēdienam vai uzlejot tējās. Ogas ir lielisks A, B un C vitamīnu un arī antioksidantu avots, tāpēc to iekļaušana uzturā vēlama visa gada garumā. Saldētas ogas ziemā var ēst veselā veidā, pievienot putrām, desertiem vai gatavot no tām smūtijus. Jebkuras kaltētas ogas var pievienot brokastu muslim, kā arī iekļaut pašgatavotu enerģijas batoniņu sastāvā. Savukārt žāvētas ogas vislabāk derēs dažādiem konditorejas izstrādājumiem.
Garšaugus labāk saldēt vai uzglabāt eļļā
Garšaugi ne tikai lieliski papildina maltīti ar garšu un smaržu, bet katram no tiem ir arī savas veselību stiprinošās īpašības, jo īpaši labi tie ir gremošanas traktam. Piemēram, dilles veicina gremošanas sulu izdalīšanos un palīdz pret vēdera uzpūšanos, raudene normalizē un stimulē gremošanas trakta darbību, savukārt baziliks uzlabo ēstgribu un arī samazina gāzu rašanos.
Garšaugus – dilles, baziliku, pētersīļus, selerijas, raudeni, salviju un citus – var gan kaltēt, gan saldēt vai uzglabāt, aplietus ar kvalitatīvu augu eļļu. Vislabāk savas vērtīgās īpašības garšaugi saglabās, ja tie būs sasaldēti vai tiks uzglabāti eļļā. Ja garšaugus plānots saldēt, tie sākumā rūpīgi jānomazgā un jānosusina – mitrā veidā tie var zaudēt krāsu. Garšaugu lapiņas negriež, bet plucina. Maisiņi ar garšaugiem pirms likšanas saldētavā ir jāatbrīvo no gaisa, un glabāt tos var 4‒6 mēnešus. Tos iespējams saldēt arī ledus kubiciņos – tādā gadījumā garšaugus sagriež, pārlej ar ūdeni un sasaldē un kubiciņus liek maisiņos. Maltītes gatavošanai izmantojot dažus kubiņus, ēdiens iegūs gan lielisku garšu, gan smaržu. Savukārt eļļā garšaugi maksimāli saglabā gan krāsu, gan garšu, gan aromātu. Garšaugus sakapā, samaisa ar nelielu daudzumu sāls, sablīvē mazās burciņās un pārlej ar kvalitatīvu augu eļļu. Šādi maisījumi savas labās īpašības saglabā līdz pat pavasarim, taču vienīgais mīnuss – to glabāšanai tiek pievienots sāls.
Ieteikumi kaltēšanai un žāvēšanai
Kaltējot liela nozīme ir pareizai temperatūrai un apstākļiem – ja kaltēšanas laikā garšaugiem tiek klāt saules gaisma, tie zaudē krāsu un garšu. Savukārt nepietiekama vēdināšana un zema temperatūra var veicināt pelēšanu. Tāpat jāatceras, ka ogas kaltēšanai jāievāc sausā periodā, vislabāk – rīta cēlienā, kad nožuvusi rasa, jo tad tajās ir daudz mazāk šķidruma. Vislabākā vieta žāvēšanai ir lauku mājas bēniņi, malkas šķūnītis vai pirtsaugša, jo šīs telpas labi vēdinās un tajās neiespīd saule, taču svarīgi, lai klāt netiek grauzēji.
2 456 skatījumi