Spītējot svelmei, nedēļas nogalē Valmieras estrādē pulcējās vairāki simti cilvēku – tur notika vēsturiskās spēfilmas “Zeme, kas dzied” nozīmīgāko filmas ainu filmēšana. Masu skatos piedalījās arī pazīstami sabiedriskie un kultūras darbinieki, iejūtoties koristu un skatītāju lomās. Valmieras estrāde uz brīdi bija kļuvusi par Rīgas Ķeizardārzu – pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku norises vietu, kur 1873. gadā kopkori veidoja nedaudz vairākā kā 1 000 cilvēku, savukārt skatītāju rindās bija ap 10 000. Pirmo reizi filmēšanas laukumā arī izskanēja “Rīga dimd” Jāņa Cimzes oriģinālajā apdarē, radot īstu Dziesmu svētku noskaņu.
“Radošā komanda ar brīvprātīgo atbalstu ir paveikusi vērienīgu darbu, un es vēlos pateikties visiem, kas padarīja šo ambiciozo ieceri – nofilmēt pirmo dziesmu svētku koncertu – par realitāti. Mums visiem kopā ir izdevies panākt izcilu rezultātu un iemūžināt patiesu un nesamākslotu dziesmu svētku garu. Vēl priekšā ir milzum daudz darba, taču mūsu visu mērķis ir filmu pabeigt līdz nākamgad gaidāmajai Dziesmu svētku 150. jubilejai, tāpēc atsevišķu paldies vēlos teikt arī filmas atbalstītājiem, bez kuru finansējuma filmas scenārijs paliktu tikai uz papīra,” teic filmas “Zeme, kas dzied” režisors Māris Martinsons.
“Viss, ko esam sasnieguši, ir mūsu pašu, un neviens to mums nav dāvinājis. Pirmie dziedāšanas svētki ir pašapziņas svētki. Lai nonāktu šeit, Ķeizardārza estrādē, mēs esam iznākuši no Rīgas Latviešu biedrības nama lielā virtenē, lielā raibā čūskā, kā rakstīja Auseklis, pārsteigdami Rīgu. Rīga vienā brīdī kļūst par latviešu kultūras galvaspilsētu, un vienā mirklī formējas jēdziens “latviešu tauta”,” iedvesmojot filmu skatu dalībniekus uzrunā teica filmas scenārija līdzautors Dainis Īvāns, atgādinot par Dziesmu svētku lielo nozīmi Latvijas valsts formēšanā.
Filmas skaņu celiņam kordziesmu “Rīga Dimd” ieskaņojis Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā dziesmu, kurai Valmieras estrādē pievienojās brīvprātīgo aktieru koris. Filmas vajadzībām papildu mūzikas ieraksti augusta nogalē tiks veikti arī Mežaparka estrādē. Diriģents Māris Sirmais filmā “Zeme, kas dzied” attēlo Indriķi Zīli – pirmo Dziesmu svētku virsdiriģentu. Kā brīvprātīgie masu skatos piedalījās arī virkne goda viesu – bijušais Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, kā arī vairāki bijušie kultūras ministri, to skaitā Ints Dālderis, Eiropas parlamenta deputāte Dace Melbārde, Ramona Umblija, Ojārs Spārītis, Karina Pētersone un Žanete Jaunzeme – Grende, goda viesu rindas kuplināja arī citi pazīstami mākslas, kultūras un sabiedriskie darbinieki.
Valmieras estrāde filmēšanas vajadzībām tika pielāgota ar īpašu īstermiņa pirmo Dziesmu svētku būves rekonstrukciju, kas savu gala tēlu iegūs ar datorgrafikas palīdzību. Filmas mākslinieks Mārtiņš Kalseris radīja skici atbilstoši vēsturiskajām liecībām.
Filmas “Zeme, kas dzied” filmēšana turpināsies rudenī, savukārt ziemā paredzēti pēcapstrādes darbi, lai jau 2023. gada vasarā jaunā vēsturiskā spēlfilma nonāktu pie skatītājiem vienlaikus ar grandiozo Dziesmu svētku 150. jubileju.
Kā jau ziņots, filmas “Zeme, kas dzied” scenārijs ir balstīts patiesos un līdz šim plašāk nezināmos faktos, kas vēsta par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu un unikāliem cilvēkiem Latvijas kultūras vēsturē, kā arī par nozīmīgām vietām vēsturisko notikumu dzimšanā. Filmas pirmizrāde iecerēta 2023. gadā, ieskandinot unikālās Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu.
Filmas tēlos iedzīvosies tādi populāri aktieri kā Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Nauris Brikmanis, daudzsološā jaunā aktrise Marta Lovisa Jančevska, operdziedātāja Marina Rebeka, kā arī aktieri no Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators – Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists ir Jēkabs Jančevskis, kostīmus veido Katrīna Liepa, grima māksliniece – Beata Rjabovska. Filma top studijā “K Films”, tās producente ir Linda Krūkle.
1 319 skatījumi