2018. gada 29. un 30. novembrī plkst. 18:00 kinoteātrī “Splendid Palace” (Rīga, Elizabetes iela 61) tiks piedāvāta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) konferences “Vēstures poētika un politika teātrī un kino” Simtgades filmu programma, ko veido četru jaunāko filmu izlase no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas.
Filmu skati 29. novembrī plkst. 18.00 atklās režisora Dāvja Sīmaņa vēsturiskā filma “Pelnu sanatorija” (2016), kuras ir centrā ir kara notrulinātā cilvēcība Pirmā pasaules kara kontekstā. Filmas aptver notikumus 1917. gadā Kurzemē, kad kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Plkst. 20.00 būs iespēja redzēt somu režisora Anti Jusi Anila darbu “Mūžīgais ceļš” (Ikitie, 2017), kura pamatā ir Anti Turi romāns “Mūžīgais ceļš” par jaunu arodbiedrību aktīvistu, kurš ir atgriezies Somijā pēc ilgu gadu darba Amerikā 30. gadu sākumā. Drīz vien viņš pārbēg pāri robežai padomju pusē, kur viņam piedāvā jaunu identitāti apmaiņā pret strādnieku šķiras nākotnes celšanu.
30. novembrī plkst. 18.00 būs iespēja redzēt igauņu režisores Monikas Sīmetsas kino darbu “Biedrs bērns” (Seltsimees laps, 2018), kas kļuvusi par vienu no šī gada populārākajām filmām Igaunijā. Filma veidota pēc igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas autobiogrāfisko romānu motīviem un attēlo sešgadīga bērna iekļaušanos 50. gadu padomju ideoloģijā. Filmu skati plkst. 20.00 noslēgs lietuviešu kino režisora Andriusa Juzena “Pūču kalns” (Peledu kalnas, 2017), kas pievēršas padomju spēku okupētajai Kauņai laikā no 1947. līdz 1951. gadam. Filmas galvenie varoņi nupat kā absolvējuši ģimnāziju un ir spiesti izvēlēties – vai nu ņemt rokās ieročus un cīnīties pret padomju varu vai piemēroties tai.
Ieeja filmu skatē bez maksas! Vietu skaits ierobežots, tāpēc lūgums filmu skates apmeklējumam pieteikties, rakstot uz [email protected] līdz 27. novembrim!
Konference “Vēstures poētika un politika teātrī un kino” norisināsies no 29. novembra līdz 1. decembrim, piedāvājot 32 referentu, kino un skatuves mākslas, semiotikas un vēstures profesionāļu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Francijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas u.c. vērtējumus, kā skatuves un audiovizuālā māksla modelējusi, interpretējusi un atspoguļojusi Latvijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu vēsturi un cilvēkus.
2 168 skatījumi