Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Grozījumus parlamentā izskatīs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pirms lēmuma pieņemšanas Saeimā gan izcēlās skaļas diskusijas.
“Saskaņas” deputāts Igors Pimenovs norādīja, ka “Izglītības sistēmai neizdevās iemācīt latviešu valodu valodas stundās. Šī mācīšana mazākumtautību skolās ir zem jebkādas kritikas. Tomēr Ministru kabinets ir apņēmies neizdevušās valodas mācības aizstāt ar mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā. Pēc Izglītības likuma pieņemšanas 1988.gadā šis ir jau otrais mazākumtautībām piederīgo bērnu mācību latviskošanas vilnis. Un tāpat ir plānots to celt bez jebkāda zinātniska pamatojuma, objektīviem pētījumiem, bez saskaņošanas ar bērnu vecākiem un bez plašām konsultācijām ar profesionāļu organizācijām,” uzsvēra Pimenovs.
Tikmēr “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri norādīja, ka mācības latviešu valodā nav sabiedrības asimilācijas, vai centieni atņemt kādas mazākumtautības identitāti.
“Latviešu valodas mērķis ir kaut uz viena kopīga valsts pamatelementa veidot saliedētu un integrētu sabiedrību. Nenodrošinot vienotu izglītības sistēmu valsts valodā, mēs nekad nevarēsim izbeigt situāciju, ka mūsu sabiedrībā dzīvo divas paralēlas pasaules, divas atšķirīgas informācijas telpas, kuras valsts nedraudzīgiem medijiem viegli manipulēt ar sev izdevīgu informāciju un tās pasniegšanas veidu,” uzsvēra Abu Meri.
Par likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 67, pret – 21 deputāts, kā rezultāta likumprojekts komisijai nodots.
Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdībā atbalstīti Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, savukārt 9.klašu beidzēji valsts pabaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu – šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos valdība pieņēma jau vasarā.
Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
No 2019./2020.mācību gada 1.-6. klašu posmā skolām būs iespēja izvēlēties vienu no trim mazākumtautību izglītības programmu paraugiem. Šobrīd skolām tiek piedāvāti pieci programmu paraugi, tāpēc dažādās izglītības iestādēs valodas lietošanas proporcija var atšķirties.
Foto: Pixabay
1 700 skatījumi