VSIA “Latvijas Koncerti” organizētā “Rudens kamermūzikas festivāla” ietvaros 13. oktobrī “Spīķeru koncertzālē” jaunā sastāvā, ar jaunu atvēzienu uz skatuves atgriezīsies trio “Art-i-Shock” – čelliste Guna Šnē, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Koncertprogrammā “Pēteris Vasks un 21.gadsimta latvieši” mūziķi piedāvās novērtēt Pētera Vaska senāk sarakstītus opusus – Tokātu no “Partitas čellam un klavierēm”, un “Trīs skatienus”, kā arī vēl trīs jauno un talantīgo latviešu komponistu darbus – Andra Dzenīša “Nimbus”, Platona Buravicka “Voltāža” un Aleksandra Avrameca “Lunar Shadows”, kas šajā koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu.
Trio “Art-i-Shock” ir viens no meistarīgākajiem, oriģinālākajiem un ievērojamākajiem Latvijas kameransambļiem ar Eiropas mērogā unikālu, neparastu instrumentu sastāvu. Kopš tā pastāvēšanas sākotnes 2011. gadā trio spēlēja trīs mūziķes, bet šobrīd trio sastāvu veido pianiste Agnese Egliņa, čelliste Guna Šnē un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Ansambļa nosaukumā iešifrēta tiekšanās pēc mākslinieciskas pilnības, vēlme klausītājus pārsteigt, iepriecināt un dažreiz draudzīgi provocēt. Smalks humors, spēles elements, radošs šoks kā pirmstāvoklis jaunradei un sevis jaunatklāšanai. Sadarbojoties ar komponistiem, trio pilnveido un paplašina oriģinālmūzikas repertuāru čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem, aktīvi veicinot jaunu skaņdarbu tapšanu. To interpretācijas raisījušas kritiķu sajūsmu par mūziķu rūpīgu iedziļināšanos katrā darbā, laikmetīgās mūzikas niansēti smalkiem atskaņojumiem, ansambļa iekšējo “ķīmiju” un tehnisko meistarību. “Art-i-Shock” radošajā ikdienā ietilpst koncertēšana Rīgā, kā arī Latvijas novados. Trio sniedzis koncertus Grieķijā, Norvēģijā, Igaunijā, Lietuvā, Albānijā un Gibraltārā, trio uzstājies laikmetīgās mūzikas festivālos Latvijā un ārpus tās.
1978. gada 5. marta izdevumā “Padomju Jaunatne” lasām kāda anonīma autora rindas: “Kas tad ir tas raksturīgais, kas ļauj Pētera Vaska mūziku pazīt un atšķirt no citām? Vispirms – neparastums. Viņa “avangardisms” nav ārišķība, to prasa muzikālā domāšana un satura atklāsmes nepieciešamība. Pēc tam – būtiskais. Konfliktu saasinājums, elpa, emocionāls augstspriegums, vēlēšanās visu uzārdīt un vest uz jaunu skaidrību – tāda ir šīs mūzikas virzība pie klausītāja. 1979. gadā noslēguma dubultsvītra tiek vilkta skaņdarba “Trīs skatieni / Trīsvienība” partitūrā, kuras apakšvirsrakstā autors norādījis “Trīs skatieni bezgalībā”. Neparastajam darbam nav fiksētas instrumentācijas, un trio sastāvu iespējams brīvi izvēlēties no klasiskā orķestra, tautas vai seno mūzikas instrumentu vidus. “Rudens kamermūzikas festivāla” koncertā opuss iegulsies čella, klavieru un sitaminstrumentu balsīs. Un arī bez instrumentu maiņas ir skaidrs – šim darbam nekad nebūs divu vienādu lasījumu. Savukārt piecus gadus ātrāk tapusī “Partita čellam un klavierēm” ir Pētera Vaska, tolaik Latvijas Mūzikas akadēmijas studenta, 1. kursa noslēguma eksāmena darbs. Studijas profesora Valentīna Utkina klasē komponists atceras un saista ar brīnišķīga pleca sajūtu, jo profesors ļāva pilnīgu radošu brīvību un allaž aizstāvēja savus studentus. Šo brīvību var caurcaurēm izjust arī Partitas nošurakstā, kur pretstatītas visdažādākās galējības: agresija un miers, enerģija un atturība, nošu pieraksta stingrība un improvizācija.
Līdzās Pēterim Vaskam šajā koncertprogrammā trio “Art-i-Shock” licis trīs komponistus, kuri savulaik bijuši meistara mācekļi. Pirmais no viņiem – Andris Dzenītis, kurš par savu skaņdarbu “Nimbus” stāsta: “Darbs tapis 2013. gada pavasarī pēc ansambļa “Art-i-Shock” rosinājuma. Vārds nimbus latīņu valodā apzīmē mākoņus. Šoreiz – tīri metereoloģiskā izpratnē. Neapšaubāmi mākoņu tematikai romantiskā veidolā mūzikas vēsturē pievērsušies lērums skaņražu, tāpēc mana ideja pēc būtības nebūt nav oriģināla, tomēr acis pašas uz augšu veras manās lauku mājās “Mauriņos”, kur apvāršņa bezgalība trijās debespusēs mākoņu monologus, korus un drāmas piedāvā ar monumentālu, kinematogrāfisku vērienu. Un tomēr – darba idejiskajam līmenim pietuvojos ne tikai no emocionālās, bet arī zinātniskās puses – katra no skaņdarba daļām (kas tiek atskaņotas bez pārtaukuma) veltīta kādam no dabas zinātnēs identificējamiem mākoņu tipiem.”
Savukārt Platons Buravickis savā skaņdarbā “Voltāža” pirmo reizi visus uzskaitītos radošā rokraksta aspektus licis vienkopus. Tas sākas ar fragmentētiem motīviem, izbārstītā faktūrā dzirdams materiāls no aprautiem melodiskiem impulsiem līdz rūpnīcas trokšņiem. “Voltāžā” izplūst robežas starp klasisko un populāro; čella solo epizodes tembrāli un tematiski atgādina smagajai rokmūzikai raksturīgo elektrisko ģitāru overdrive skaņu un “smalcināšanas” spēles tehniku; klavieru ostinato figūras līdzinās roka un popmūzikas atkārtotajām frāzēm jeb rifiem; arī bungu komplektu var tulkot kā alūziju par rokmūziku; ritmiskā enerģija vienlīdzīga tai, kas dārd no deju klubiem piektdienu vakaros. Tas viss koncentrētā formā un ar meistara rokrakstu. Platons Buravickis mūzikā manifestē, betonē, demontē. Vienlaikus viņš ir smalks vērotājs un savos darbos cenšas panākt dabas plūstošās līnijas.
Dārziņskola, klavieres, tēta stāsti par mūziku un Stīvs Reihs – tā dažos vārdos sākusies Aleksandra Avrameca komponista dzīve. Vairāk kā desmit gadus vēlāk varam pavisam droši teikt, ka šī dzīve turpina plaukt un zaļot, un pēdējais gads viņam bijis nudien piepildīts. Par savu pirmo opusu trio “Art-i-Shock” – jaundarbu “Lunar Shadows” stāsta pats autors: “Mēnesgaismas ēnas mēs gan redzam sev apkārt nakts laikā, gan radām paši. 384000 kilometru attālumā arī uz mūsu Mēness virsmas var redzēt ēnas, ko tumšajās smiltīs met kalni un akmeņi. Tālu zem vairākus kilometrus biezās ledus kārtas, kas pārklāj Jupitera mēnesi Eiropu, visticamāk, ir milzīgs okeāns – varbūt te mēs kādudien atradīsim kaut ko, kas atstātu ēnu? Esmu pavisam drošs, ja mēs dotos arvien tālāk, tad atrastu daudzus mēness līdziniekus, uz kuru virsmām ēnu met divu zvaigžņu gaisma. Bet, mājās atgriežoties, atcerēsimies, ka Zemes dzīvības pilno okeānu šurp un turp aicina gravitācijas ēna, ko rada mūsu pelēkais pavadonis.”
Vēl “Rudens kamermūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami šādi koncerti:
Festivālu atklās Parīzē mītošie “Gramophone” balvas 2022. gada laureāti un 2023. gada nominanti – stīgu kvartets “Quatuor Ébène”, kas ir viens no pārsteidzošākajiem mūsdienu kameransambļiem! Ar izsmalcinātu uzdrīkstēšanos viņi spēj iegremdēties visdažādāko laikmetu akadēmiskās mūzikas dzīlēs un vienlīdz viegli pārvērsties arī šarmantā džeza ansamblī. 8. oktobra vakarā “Lielajā ģildē” izskanēs krāšņa festivāla atklāšanas koncertprogramma – pastorāli gaišais Jozefa Haidna kvartets, lakoniski spriegotais un uzreiz pēc sacerēšanas starptautiski godalgotais Bēlas Bartoka Trešais un Franča Šūberta emocijām piesātinātais 15. stīgu kvartets.
12. oktobrī “Mazajā ģildē” koncertprogrammā “Šūberts, Mocarts, Britens. Čuksti un vēsmas” uzstāsies altists Dāvis Sliecāns un pianists Aleksandrs Kalējs. Abu saspēle uz skatuves dēļiem rūdīta jau vairāku gadu garumā, bet “Rudens kamermūzikas festivālā” viņi debitēs kā duets “deGlosa”, vedinot domāt par kamermuzicēšanu kā iespēju saprasties bez vārdiem un spēlē apvienot radošu gara brīvību ar restauratora cienīgu pietāti pret skaņu materiālu. Koncertā skanēs ukraiņu vecmeistara Valentīna Silvestrova gaismas caurspīdētā “Epitāfija”, trausla skaistuma un vieglas melanholijas cauraustā Franča Šūberta “Arpeggione”, vēl tikai zēnības gados prasmīgi veidotā Volfganga Amadeja Mocarta sonāte un Bendžamina Britena kamermūzikas šedevrs, kurā dzirdam dialogu ar renesanses meistaru – mūzikas un skumju alķīmiķi Džonu Doulendu.
Savukārt, 14.oktobrī “Lielajā ģildē”, festivāla noslēguma koncertā uz vienas skatuves pirmoreiz tiksies diriģents Klemenss Šults un “Sinfonietta Rīga” mūziķi, kopīgi atskaņojot Tomasa Adesa “Shanty – Over the Sea”, Jozefa Haidna uvertīru operai “Neapdzīvotā sala”, Ludviga van Bēthovena “Otro simfoniju” un kopā ar arfisti Ievu Šablovsku un obojistu Egilu Upatnieku – šī gada jubilāra, poļu modernista Vitolda Lutoslavska “Dubultkoncertu obojai, arfai un kamerorķestrim”.
Festivāls notiek ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Francijas institūta atbalstu.
“Rudens kamermūzikas festivāla” patrons – komponists Pēteris Vasks.
Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
1 035 skatījumi