Māksla XO galerijā būs skatāma Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Sietspiedes” un Marko Mäetamm personālizstāde “Viņi saka”.
“Gleznojot daudzu gadu garumā, esmu sapratusi, cik svarīgi ir pievērsties citiem mākslas veidiem – paralēli glezniecībai tā ir gan porcelāna apgleznošana, animācija, kolāža un litogrāfija. Šobrīd apgūstu sietspiedes tehniku sadarbībā ar mākslinieci Sabīni Vekmani. Tēmu lokā – sievietes klātbūtne Pasaules uztveres kontekstā. Cilvēka ķermenis, kā prieka un sāpju, zaudējuma un uzvaras izteicējs. Šie sānsoļi paplašina redzesloku un atjauno uztveri,” Helēna Heinrihsone, 2022.
Helēna Heinrihsone – viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā, kura strādā ne tikai eļļas un akvareļa glezniecībā, bet arī litogrāfijā, porcelāna apgleznošanā un animācijā. Viņas dabā ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā.
Helēna Heinrihsone absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju (1973). Gleznotāja saņēmusi Mākslas akadēmijas balvu (2016), Latvijas Kinosavienības balvu Lielais Kristaps – „Labākais animācijas mākslinieks” (2008), Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu (2007). 2008. gadā Helēna Heinrihsone apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni. Viņas darbi atrodami publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības muzejā (Rīga, Latvija), Ludviga muzejā (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā (Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV).
Marko Mäetamm ir viens no ievērojamākajiem igauņu laikmetīgajiem māksliniekiem, divkārtējs Venēcijas mākslas biennāles dalībnieks, apveltīts ar asprātīgi „melnu” un sirsnīgu humoru. Viņa dabu centrā tiek apskatīta ģimenes dzīves mūžīgie jautājumi un visaktuālākie jautājumi sabiedrībā. Centrālais varonis bieži vien ir viņš pats – vai vismaz no Marko Mäetamm personas atvasināts alter-ego personāžs. Kopš savas radošās darbības sākuma viņu aizrāvušas dažādas mākslas formas, kurās zīmējumam un tekstam visbiežāk ir noteicošā loma – gleznas, fotogrāfijas, animācijas, video, instalācijas, keramika u.c. Mēdija izvēle kalpo idejai. Vienā no jaunākajām darbu sērijām VIŅI SAKA / THEY SAY Marko Mäetamm vistiešākajā mērā vēršas pie sava skatītāja un mākslas darbu kritiķa.
“Iedvesmu ciklam “Viņi saka” līdzīgi kā pārējiem saviem darbiem smēlos reālajā dzīvē. Man, kā pašnodarbinātam māksliniekam, darbu pārdošana vienmēr ir bijusi nozīmīga. Un kā jūtīgs cilvēks es nejūtos pārāk ērti, kad pircējs sāk kaulēties un stīvēties, kā arī teikt lietas, kuras man īpaši nepatīk dzirdēt. Tai pat laikā, tā ir daļa no mākslinieka eksistences – dari savu lietu, izliec to publiskai apskatei un vienkārši gaidi, kas notiks tālāk. Kopš savas karjeras sākuma līdz pat šim brīdim esmu dzirdējis ļoti dažādus komentārus no cilvēkiem par to, kāpēc viņi, diemžēl, nevar iegādāties manu darbu. Es saku “diemžēl”, jo tas parasti sākas apmēram šādi: “man ļoti patīk šis darbs, BET…” Tā nu es kādu dienu sāku šos komentārus apkopot. Šajā sērijā ir daži no skaistākajiem ieganstiem, kāpēc mākslas darbs, ko viņi citādāk patiešām vēlētos iegādāties, netiek nopirkts,” – Marko Mäetamm, 2022.
Marko Mäetamm dzīvo un strādā Tallinā. Studējis grafiku Igaunijas Mākslas akadēmijā, kur 1993. gadā ieguvis bakalaura grādu un 1995. gadā – maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 1992. gada, sarīkojis 68 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 150 grupas izstādes visā pasaulē. Marko Mäetamm ir saņēmis vairākas balvas, tostarp Kristjana Rauda ikgadējo balvu (Igaunija, 2000), Baltijas Asamblejas balvu mākslā (2009) un Igaunijas Kultūrkapitāla fonda balvu (2011). 2008. gadā mākslinieks saņēmis Igaunijas Republikas apbalvojumu – Baltās zvaigznes V šķiras ordeni.
Marko Mäetamm atrodas publiskās kolekcijās – KUMU mākslas muzejs (Tallina, Igaunija), Viinistu Mākslas muzejs (Vīnistu, Igaunija), Signet Bank (Rīga, Latvija), BTA – Vienna Insurance Group mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Astonas Universitāte (Birmingema, Lielbritānija), Kolgeitas universitāte (Hamiltona, Ņujorka, ASV).
Izstādes apskatāmas no 03.11. – 03.12.2022.
1 017 skatījumi