Ventspils virsmērķis ir saglabāt iedzīvotāju skaitu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils pašvaldības domes deputāte, Pilsētas attīstības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Kristīne Lemberga.
Runājot par iecerēm Ventspils attīstībā, Lemberga atklāja, ka par uzņēmējdarbības vides maiņu sākts domāt jau pirms 20 gadiem: “No Krievijas bija skaidri signāli, ka tranzītu caur Baltijas valstīm viņi grasās pārstrukturizēt uz savām ostām. Sapratām, ka tranzīts vairs nebūs tas, no kā pārtiksim nākotnē. Tad arī tika sākts darbs pie rūpniecības attīstības pilsētā. Skatoties šī brīža statistikas datus, mēs redzam, ka rūpniecībā ir nodarbināti jau vairāk nekā 3000 cilvēki. Savukārt tranzīta uzņēmumos strādājošo skaits samazinās. Kravu apjoms Ventspils brīvostā ir krities vismaz par 50%. Īpaši strauji pēdējos divos gados. Ko pašvaldība šajā lietā ir darījusi? Mēs kopā ar brīvostu intensīvi strādājām pie rūpnīcu attīstības. Arī piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, tika būvētas ražošanas ēkas konkrētiem investoriem. Tas ir tikai normāli, ka investors, atnākot uz jaunu vietu, negrib uzreiz ieguldīt kapitālu nekustamā īpašuma attīstīšanā. Tāpēc mēs būvējam ēkas, bet viņi nāk ar savām tehnoloģijām. Kā labu piemēru var minēt mašīnbūves kompāniju “Bucher”.”
Tāpat viņa norādīja, ka šobrīd lielākais uzsvars likts uz IKT jomu. “Mums ir izstrādāta stratēģija, lai mērķtiecīgi attīstītu tieši šo nozari. Kad investori nāk, viņi, pirmkārt, vērtē darbaspēka pieejamību. Tāpēc mēs iniciējām un sadarbībā ar Ventspils augstskolu un Ventspils tehnikumu strādājam pie IKT programmām, lai pie mums sagatavotu arī potenciālo darbaspēku. Ventspils tehnikumā ir ieviesta duālā izglītība. Vispirms audzēknis iegūst teorētiskās zināšanas, tad dodas praksē uz uzņēmumu. Vidēji no 10 audzēkņiem 7 līdz 8 pēc mācībām turpat arī turpina savas darba gaitas. Ventspils augstskolā esam izveidojuši īpašu atbalsta programmu. Ik gadu novirzām vidēji pusmiljonu eiro, lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku un nodrošinātu priekšfinansējumu fondu projektiem. Vienlaikus strādājam pie projektu konkursiem jauniešiem. Viņi nāk ar savām idejām – kā attīstīt kādu produktu, kā izveidot kādu pakalpojumu. Un caur tādām nelielām atbalsta programmām studenti rada interesantus, inovatīvus produktus, ko pēc tam vēl attīsta tālāk ar Biznesa atbalsta centra un Biznesa inkubatora palīdzību,” sacīja politiķe.
Pēc viņas teiktā, viens tāds liels veiksmes stāsts ir “Azeron”, kas izaudzis Ventspilī un nu jau savā datorspēļu iekārtu nišā ir pasaulslavens: “Viņi savu produkciju eksportē teju uz pusi pasaules valstu. Taču te būtiski piebilst – lai arī šobrīd sakām, ka specializējamies tieši IKT jomā, mēs atbalstām ikvienu nozari un aicinām uz Ventspili ikvienu investoru, kas ražo, sniedz pakalpojumus un rada jaunas darbavietas.”
Runājot par lielajiem projektiem, Lemberga uzsvēra, ka rūpīgi tiek strādāts pie katra projekta: “Nav tā, ka šo naudu vienkārši iedod. Ļoti lielu uzmanību pievēršam projektu plānošanai. Ir projekti, kas tiek plānoti daudzus gadus. Kā piemēru var minēt Ventspils koncertzāli ar mūzikas vidusskolu. Šo ideju sākām attīstīt 2004. gadā. Un tikai pirms diviem gadiem projektu realizējām.”
“Nozīmīgiem būvniecības objektiem pašvaldība vienmēr organizē metu konkursu. Raugāmies, lai būves būtu izcilas arī pēc simt gadiem. Ir gadījies, ka metu konkurss jārīko no jauna. Tas paņem laiku. Kad arhitekts jau zīmē projektu, vienlaikus tiek vērtēts, kā ēku spēsim uzturēt, jo izmaksas pašvaldības budžetam jāskatās ilgtermiņā. Koncertzāles ēka sākotnēji bija iecerēta teju uz pusi lielāka. Taču mēs secinājām, ka nevaram to atļauties. Nolēmām, ka pārstrādāsim skiču projektu, integrējot tajā Ventspils mūzikas vidusskolas apjomu, vienlaikus samazinot sākotnēji plānoto būvapjomu. Un šobrīd mēs tiešām lepojamies ar savu koncertzāli. Vairākos konkursos būve ieguvusi godalgas – par izcilu arhitektūru, ilgtspējīgu būvniecību, energoefektivitāti. Būtiski, ka šī nav tikai koncertzāle, bet ir arī mūzikas skola, mūzikas bibliotēka, ierakstu studija. Ēka dzīvo katru dienu, un tā ir pievienotā vērtība rūpīgai plānošanai,” turpināja Ventspils pilsētas domes politiķe.
Viņa atzina, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti dažādās jomās: “Un katrā projektā mēs skatāmies, lai tas pildītu vismaz divas trīs funkcijas. Kā piemēru varu minēt Digitālās transformācijas projektu. Paplašinot Digitālo centru, mēs piesaistījām finansējumu ēkas Akmeņu ielā 5 sakārtošanai. Mēs ieliekam tur izglītojošo funkciju un vienlaikus sakārtojam vecpilsētu. Lai vecpilsētā nebūtu graustu, lai vecpilsēta atdzimtu. Tāpat mēs sakārtojam vecpilsētu, īstenojot šo deinstitucionalizācijas projektu Skroderu ielā 13. Esam sakārtojuši arī ēku Pils ielā 45, pielāgojot to IT uzņēmuma biroja vajadzībām. Protams, ieguldīt vecajās ēkās un kultūrvēsturiskajā mantojumā ir krietni dārgāk nekā būvēt no jauna. Bet soli pa solim mēs uz to ejam.”
Savukārt runājot par nākamajiem desmit, divdesmit gadiem, viņa atzina, ka “mūsu mērķis ir noturēt un audzēt esošo iedzīvotāju skaitu. Radīt cilvēkiem jaunas darbavietas. It īpaši noturēt jauniešus. Lai viņiem būtu šī interese – palikt dzimtajā pilsētā, strādāt un dzīvot Ventspilī. Būt ģimenei draudzīgai pilsētai ir mūsu virsmērķis. Tas ietver sevī daudzas lietas, sākot no bērnudārziem un skolām, kvalitatīvas infrastruktūras un drošas vides. Svarīga ir arī mājokļu pieejamība. Pie tā visa ļoti rūpīgi jāstrādā, lai cilvēkiem nerastos vēlme pamest savu pilsētu un savu valsti. Lai Ventspils būtu vieta, uz kuru pārceļas. Lai ikviens te justos labi. Pilsētā ar rītdienu!”
Foto: F64
3 037 skatījumi