Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Dalībai Dziesmu un Deju svētkiem reģistrējušies 40 892 potenciālo dalībnieku

Divu nedēļu laikā dalībai Svētkiem īpaši veidotā lietotnē Dziesmusvētki reģistrējušies 40 892 potenciālo dalībnieku!

Noslēgusies XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk – Svētki) dalībnieku elektroniskā reģistrācija. Divu nedēļu laikā dalībai Svētkiem īpaši veidotā lietotnē Dziesmusvētki reģistrējušies 40 892 potenciālo dalībnieku.

“Dziesmu un deju svētki ir ne tikai godājama tradīcija, bet arī notikums, kurā atspoguļojas mūsdienu vajadzība pēc drošības, ērtībām un pārdomātas funkcionalitātes. Esam gandarīti, ka radīto reģistrācijas sistēmu varēs pielietot arī nākamajos Svētkos,” atzīmē Svētku izpilddirektore Daina Markova.

Elektroniskā dalībnieku reģistrācija ir ātrs, viegls un ērts veids, kā nodot Svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās Dalībnieka kartes izveidei. Gaidāmo Svētku dalībnieku karte kalpos kā dalībnieka identifikācijas dokuments, ar to varēs iekļūt mēģinājumos un koncertos, kā arī saņemt ēdināšanas pakalpojumus Svētku norises vietās. Uz kartes būs izvietots dalībnieka fotoattēls, vārds un uzvārds, kolektīva nosaukums un unikāls QR kods. Elektronisko dalībnieku reģistrācijas sistēmu saskaņā ar publiskās iepirkumu procedūras rezultātiem izstrādā un ievieš uzņēmums ZZ Dats.

Dalībnieku reģistrācijas procesā darbojās arī Svētku lieldrauga LMT nodrošināts infotālrunis “Divu nedēļu laikā LMT Kontaktu centra darbinieki atbildēja uz dalībnieku interesējošiem jautājumiem. Šis ir bijis interesants projekts, kas sniedz gandarījumu par iespēju palīdzēt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā. Dziesmu un deju svētkos svarīgs ir katrs dalībnieks, un šo Svētku tapšanā nav lielu vai mazu darbu – svarīga ir pat vismazākā detaļa, tāpēc priecājamies, ka ar savu ekspertīzi un pieredzi klientu zvanu apkalpošanā varējām būt uzticams Svētku partneris šajā svētku sagatavošanas stadijā,” saka LMT prezidents Juris Binde.

Par dalībniekiem

Jaunākajiem pieciem dalībniekiem šobrīd ir viens gads, tie piedalīsies folkloras kopu koncertos, savukārt aktīvi Svētkos piedalīsies 21 seniors vecumā 90+: vecākajiem Svētku dalībniekiem ir 96 gadi (tautas lietišķās studijas dalībnieks), bet lielākā daļa šo senioru ir koru dalībnieki.

Dalībai Svētkiem reģistrējušies 40 892 potenciālie dalībnieki, no tiem 15 809 ir koristi un 16 848 dejotāji. Ap 3500 cilvēku darbojas vairākos kolektīvos, no tiem 400 cilvēki savieno dalību koros un deju kolektīvos. “Aicinām šos dalībniekus izvērtēt savus spēkus piedalīties abu nozaru lielajos notikumos, ņemot vērā noslodzi mēģinājumos un koncertos,” uzsver D. Markova.

Svētkos piedalīsies 1790 kolektīvi – 268 no Kurzemes, 250 no Latgales, 53 no Sēlijas, 599 no Vidzemes, 152 no Zemgales, 377 no Rīgas un 91 no diasporas. Viskuplāk būs pārstāvēta deju nozare – dalībai Svētkiem pieteicās 695 kolektīvi. Vasarā gaidāmajā notikumā piedalīsies arī 457 kori, 155 folkloras kopas, 124 tautas lietišķās mākslas studijas, 69 koklētāju ansambļi, 67 vokālie ansambļi, 66 pūtēju orķestri, 55 tautas mūzikas kapelas, 79 mazākumtautību kolektīvi un 23 amatierteātri.

Daudzskaitlīgāko kolektīvu vidū ir jauktais koris “Cantus Fortis” no Rīgas ar 100 dziedātājiem, Rīgas Lutera draudzes koris ar 98 dalībniekiem, Zemessardzes pūtēju orķestris ar 90 mūziķiem, Rīgas valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris ar 88 un Bostonas latviešu koris ar 85 koristiem.

Vecākie un tradīcijām bagātākie kolektīvi darbojas Vidzemē – Straupes pagasta jauktais koris, kurš dibināts 1864.gadā, jauktais koris “Trikāta” (dibināts 1865.gadā) un jauktais koris “Lāčplēsis” (dibināts 1865. gadā). Dziesmusvētku vienaudzis ir jauktais koris “Ērgļi”, kas dibināts 1873. gadā. Svētkos piedalīsies arī visjaunākie kolektīvi, kas dibināti 2020.gadā – Valkas pilsētas pūtēju orķestris un tautas deju kolektīvs “Pastalnieki” no Ropažu novada.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. Jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde, atbalsta lieldraugi Latvijas Mobilais Telefons (LMT), Elektrum, kā arī atbalstītāji Swedbank, Rimi, Food Union un Kārums, Orkla, Circle K Latvia, Latvijas Finieris, Dzintars, Bolt, DHL, Coffee Address, padomdevējs – Pasaules dabas fonds.


1  134 skatījumi