AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Dienvidlatgales reģionā atklāts jauns pastaigu maršruts – “Slutišķu gravu taka”. Pastaigu taka atrodas labiekārtotā atpūtas vietā Slutišķu krauja. Aptuveni viena kilometra garumā taka vijas pa LVM apsaimniekotā ainaviskā meža dabas parka “Daugavas loki” teritoriju.
Takas kopējais garums ir aptuveni divi kilometri, to var izstaigāt, izvēloties divus dažādas sarežģītības maršrutus. Sarežģītākais maršruts ved cauri vairākām gravām, liekot pievarēt neskaitāmus pakāpienus augšā un lejā, šķērsot koka tiltiņus pāri gravai un vienlaikus ļaujot baudīt Daugavas gleznainās ainavas, spirgto meža gaisu un bagātīgo floru un faunu. Savukārt mazāk sarežģītais maršruts ved gar Daugavas upes krastu. Uzsākot pastaigu no Slutišķu kraujas, var nonākt līdz Slutišķu ciemam un kempingam Daugavas lokos.
Visa pastaigu maršruta garumā vairākās vietās izveidotas koka kāpnes un koka tiltiņi pāri gravām. Atpūtniekus pastaigas laikā iepriecinās vides objekts “Raganas mājiņa”, bet informācija par Slutišķu gravu vēsturisko veidošanos un pastaigu takas shēma attēlota divos jaunos informatīvos tūrisma stendos.
Tūkstošiem gadu sena vēsture
Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta pamatkrasta nogāzē, ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Šādi veidojumi ir raksturīgi Daugavas senielejai dabas parkā “Daugavas loki”. Pētījumos ir noskaidrots, ka Daugavas senielejas Krāslavas-Kraujas posmā atrodas vairāk nekā 350 gravas, kas veido sazarotu erozijas tīklu. Šeit redzamās gravas ir salīdzinoši īsas – 120 līdz 380 metrus garas. To dziļums ir no 7 līdz 12 metriem, bet tikai lielākā no gravām sasniedz 20 metru dziļumu. Pētnieki pieļauj, ka šīs gravas izveidojušās ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk nekā 12 000 gadu. Toreiz, kūstot ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju – un savā ceļā izskaloja gravas. Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas laikā vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.
Slēdzot sadarbības līgumu ar AS “Latvijas valsts meži” Nekustamo īpašumu pārvaldi, Slutišķu gravu taku izveidojusi biedrība “Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs” Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansēta projekta ietvaros.
Latvijas valsts mežos izveidotas vairāk nekā 300 atpūtas vietas, 134 laipas, 90 dabas takas 220 km garumā, tajā skaitā laipas purvā, 7 lielie LVM skatu torņi un 9 mazie skatu tornīši (putnu, purvu vērošanai), kas bez maksas pieejami ikvienam apmeklētājam, kā arī 10 velotakas 125 km garumā. LVM GEO lietotnē var ērti plānot savu pastaigu maršrutu, atrodot labiekārtotās atpūtas vietas, meža ceļu robežas un vēl citu ceļotājiem noderīgu informāciju.
1 587 skatījumi