12. aprīlī pulksten 18 Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā koncertzālē “Lielais dzintars” atskaņos Jēkaba Jančevska oratoriju “No letu zemes” un Gijas Kančeli “Stiksu” ar alta solo Maksima Risanova izpildījumā.
Šajā koncertā stāsts par Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sievu Martu, kas nākusi no letu zemes, savienosies ar sengrieķu mitoloģijā balstītajām muzikālajām pārdomām par Laiku. Baltu tautu kopīgās vēstures līkloči Jēkaba Jančevska oratorijā “No letu zemes” kontrastēs ar mistisko atmosfēru Gijas Kančeli vērienīgajā vokāli simfoniskajā skaņdarbā “Stiksa”.
Jēkaba Jančevska oratorija “No letu zemes” ir muzikāls piemineklis baltu tautu vēsturei, un tā tapusi kā cieņas apliecinājums latviešu un lietuviešu senajai un maz zināmajai, bet sirdīs glabātajai vēsturei. Tautā klīst nostāsts, ka Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sieva bijusi no mūsu zemes, no Latgales Madelāniem. Viņa saukta par Martu jeb Mortu.
Ap 1200. gadu dzimušā Mindauga vadībā notika seno lietuviešu zemju apvienošanās, tādēļ viņš uzskatāms par Lietuvas valsts izveidotāju. Mindauga kronēšana Romas pāvesta vārdā notika 1253. gada 6. jūlijā, un kopš 1991. gada šo dienu Lietuvā svin kā karaļa Mindauga dienu jeb valstiskuma svētkus.
Oratorijai kopumā ir astoņas daļas, dzejas autore ir Lelde Stumbre, stāsta autores – Eva Mārtuža un Zane Jančevska, kas koncertā piedalīsies kā teicēja.
Gija Kančeli ir viens no ievērojamākajiem gruzīnu komponistiem, kura radītā mūzika aizkustina klausītājus visā pasaulē. Viņš radījis septiņas simfonijas, komponējis mūziku arī teātra izrādēm un kinofilmām, no kurām populārākās ir “Kin-dza-dza” un “Mimino”.
“Stiksa” ir viens no Kančeli iespaidīgākajiem darbiem. Tā nosaukums aizgūts no sengrieķu mitoloģijas, kurā Stiksa ir upe, kas atdala dzīvo pasauli no mirušo valstības. Šī simboliskā nozīme atspoguļojas arī mūzikā, kas ir kā ceļojums cauri dažādām emocijām – no smeldzīgām ilgām līdz mierpilnai apcerei.
“Gadiem ejot, aizvien biežāk jūtu nepieciešamību uzturēt sakarus ar sev tuviem cilvēkiem, kuru vairs nav dzīvo vidū. Kontakts ar viņiem nepārtrūkst, un dvēseliskās saites kļūst aizvien ciešākas. Neizteiktās domas un jūtas iemiesojušās vārdos,” savulaik par skaņdarbu stāstījis pats komponists.
“Stiksa” sarakstīta altam, korim un orķestrim, radot bagātīgu un daudzslāņainu skaņu pasauli. Alta solo partija ir īpaši izteiksmīga, tā ir kā vientuļa dvēsele, kas klejo pa mūžības labirintiem, kora dziedājums piešķir skaņdarbam mistisku un ēterisku dimensiju, bet orķestris rada plašu un krāsainu fonu.
Tieši šāds mūziķu sastāvs šo iespaidīgo Kančeli darbu “Lielajā dzintarā” atskaņoja jau 2016. gada Lieldienās, un tas aizvien kā skatītāju, tā arī pašu mūziķu atmiņās glabājas kā viens no neaizmirstamākajiem koncertiem, kas šeit Liepājas koncertzālē jelkad ir piedzīvots.
Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā.
1 004 skatījumi