Ātro kredītu jūgs ievelk cilvēkus parādos, un, lai tos nomaksātu, iedzīvotāji reģionos dažkārt paši lūdz, lai viņiem maksā algu aploksnē. Lai risinātu šo problēmu, Finanšu ministrija iecerējusi ierobežot nebanku kredītu summas, likmes un pagarināšanas iespējas.
Intervijā LNT “900 sekundēm” finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka trīs gadu laikā izsniegti 2,5 miljoni ātro vai distances kredītu, kas liecina, ka situācija šajā nozarē nav laba un vairums no cilvēkiem izsniegtās summas nevar atmaksāt, kā rezultātā pieaug arī ēnu ekonomika.
“Ja apmēram 44% no paņemtajiem kredītiem tiek pagarināti trīs un vairāk reizes, tas ir diezgan labs apliecinājums tam, ka cilvēki nonāk parādu jūgā. Aizņemas arvien jaunu naudu, lai atdotu iepriekšējos kredītus. Tas, protams, spiež viņus būt ēnu ekonomikā, un viņi izvairās no legāla darba,” norāda Reizniece-Ozola.
Kā piemēru viņa min uzņēmējus reģionos. Izrādās, ir cilvēki, kuri paši lūdz, lai viņiem maksā algu aploksnē, jo, pat saņemot legālus ienākumus, viņi nespēj norēķināties ar ātrajiem kredītiem.
Ņemot vērā problemātisko situāciju, Finanšu ministrija šodien iesniegs Saeimā savus priekšlikumus nebanku kreditēšanas ierobežošanai, kas paredzētu limitēt maksimālo izsniedzamo summu, likmju apmērus un iespējas pagarināt kredīta atmaksu.
Finanšu ministrija piedāvās noteikt, ka kredīta summa nedrīkst būt lielāka kā puse no vidējās algas valstī. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums, ka kredīta atmaksu nedrīkst pagarināt vairāk nekā divas reizes. Ja arī pēc tam klients nespēs atmaksāt aizņēmumu, kredītdevējam būs jāpiedāvā saprātīgs maksājumu grafiks.
Ministre rēķinās, ka ātro kredītu nozare nebūs apmierināta ar šādiem priekšlikumiem, taču cerot, ka uzņēmumu darbība kļūs atbildīgāka.
Foto: Pixabay
2 712 skatījumi