Šogad skolēnu rezultāti pasliktinājušies visos obligātajos eksāmenos. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pētījums, aptuveni puse vidusskolu neatbilst mūsdienu kritērijiem, kas ietekmē izglītības kvalitāti. Kā pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), nav iespējams pacelt izglītības kvalitāti visās vidusskolās. Masveida skolu slēgšana gan nedraudot.
Intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta avīze” Šadurskis norādīja, ka arvien pastiprinās tendence izvēlēties kvalitatīvāko izglītības iestādi no pieejamā loka, nevis tuvāko.
“Nav iespējams pacelt izglītības kvalitāti visās vidusskolās, nodrošināt visas skolas ar labiem mācībspēkiem, pienācīgu viņu atalgojumu, mācību vidi. Rudenī uz Saeimu sūtīsim grozījumus Vispārējās izglītības likumā, dodot pašvaldībām tiesības līdzfinansēt pedagogu atalgojumu, ja skolēnu skaits ir pārāk mazs. Nedomājam, ka tagad sāksies masveida skolu slēgšana, kā ulmaņlaikos, kad vienā gadā tika slēgtas 76 skolas, bet tiecamies sešos gados sasniegt šos kontrolskaitļus, nosakot arī otru svarīgāko kritēriju – kvalitāti,” sacīja Šadurskis.
Runājot par pašvaldību lomu, Šadurskis uzsvēra, ka mainīsies tas, ka pašvaldībai būs jāplāno savs budžets. “Šobrīd ir viegli nepieņemt lēmumus par skolu reorganizāciju, ja par to maksā kāds cits – valsts. Ja vidēji viena skolēna izglītošana mēnesī, rēķinot pedagogu algas, maksā vidēji 100 eiro mēnesī, bet mazajās skolās – 200 un 300 eiro, tad kādam šī starpība ir jāsedz,” pauž ministrs.
Ministrija piedāvās pašvaldībām savu redzējumu. “Runājam arī ar autopārvadātājiem, lai salāgotu sabiedriskā transporta tīklu ar skolēnu vajadzībām un efektīvāk izmantotu līdzekļus, arī skolēnu pārvadājumu racionālāku sazobi ar sabiedrisko transportu. Vēl līdzekļu ietaupījums pašvaldībām radīsies, neuzturot pustukšas skolas,” sacīja Šadurskis.
Runājot par to, ka vēl 2015. gada rudenī IZM noteiktie kritēriji 10. klases atvēršanai un vidusskolām kopumā, kas “nodrošinātu kvalitatīvu un modernu izglītību”, bija 3-4 reizes mazāki, ministrs skaidroja, ka toreiz vēl bijām pietiekami tālu no kompetenču pieejā balstītā standarta ieviešanas. “Ja gribam 10., 11. klasē piedāvāt visus mācību priekšmetus standartu līmenī un 12. klasē skolēniem iespēju sešus priekšmetus apgūt padziļināti, tad jābūt vismaz diviem novirzieniem – eksaktajam un sociālajam/humanitārajam, vismaz divām paralēlklasēm. Skola ar ļoti mazu skolēnu skaitu to nevar nodrošināt, tāpat kā tam nepieciešamo pedagogu sastāvu. Un lielākās pilsētās gribam iedot vēl vairāk iespēju, tāpēc tur runājam par trim paralēlklasēm,” pauda Šadurskis.
Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie kritēriji par mūsdienīgu vidusskolu tiem neatbilst vairāk nekā 100 Latvijas vidusskolu. Visas skolas, kas kritērijus neizpilda, netiks slēgtas, bet tām nopietni būs jādomā par nākotni. Iespējama arī apvienošana.
Jau vēstīts, ka skolēnu skaits skolās, skolu kvalitatīvie rādītāji, eksāmenu indeksi, reģionā pieejamā sporta infrastruktūra, iedzīvotāju skaita prognozes – šī un cita noderīga informācija turpmāk būs pieejama unikālā, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” izveidotajā ģeotelpiskās plānošanas platformā “Skolu karte”.
Detalizēta interaktīva interneta vietne “Skolu karte” ir izstrādāta skolu tīkla pētījuma un attīstības modeļa ietvaros. Tā sniedz informāciju par vairāk nekā 600 vispārizglītojošajām skolām Latvijā, to kvalitātes un kvantitatīvajiem rādītājiem. Skolu kartē būs pieejama informācija gan par skolēnu kopskaitu, gan skaitu atsevišķās klašu grupās. Detalizēts un nozīmīgs informācijas apjoms ir veltīts skolu kvalitatīvajiem rādītājiem, t.sk. obligāto, dabaszinātņu un pamatskolas eksāmenu indeksiem, kas ļauj salīdzināt skolu kvalitātes rādītājus. Tāpat skolu karte sniedz iespēju uzzināt, kur un kāda sporta infrastruktūra pieejama reģionā, kā arī citu noderīgu, ar vispārējo izglītību saistītu informāciju.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
2 398 skatījumi