Piektdien, 23. septembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē savu 17. koncertsezonu uzsāks diriģenta Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga.
Sezonas atklāšanas koncertā uzmirdzēs arī izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika. Viņas sniegumā dzirdēsim Johannesa Brāmsa Vijolkoncertu, savukārt orķestra lasījumā klausītājiem būs iespēja kavēties romantisma laikmeta jutekliskā skaņraža Roberta Šūmaņa Pirmās simfonijas dzīvi apliecinošajos motīvos.
1853. gadā Roberts Šūmanis laikrakstā Neue Zeitschrift für Musik raksta: “Johannesa Brāmsa liktenis ir mūzikā izteikt mūslaiku visaugstāko garu. Viņš sevī nes ikvienu zīmi, kas vēsta – viņš ir izredzētais.” Divdesmit gadus vēlāk Brāmss apzinīgi pilda vecākā kolēģa pareģojumu, un Austrijas laukos top Vijolkoncerts, kura spirgtā enerģija sasaucas ar Šūmaņa “Pavasara” simfoniju. Tas ir gadalaiku plaukums, aiziešana un reizē arī šī brīža slavinājums.
Pianista, komponista un mūzikas teorētiķa Roberta Šūmaņa daiļrade sākotnēji saistāma ar solo klavierrepertuāru un tikai gadu pēc laulībām ar Klāru Vīku top viņa pirmā simfonija. Tā sarakstīta pavisam īsā laika posmā – 1841. gada ziemā. Lielformas opuss iemieso Šūmaņa ilgas pēc dabas atjaunotnes, vēja šalkām zaļā lapotnē un putnu dziesmām, tamdēļ tai dots skaidrs un nesamākslots apakšnosaukums – “Pavasara simfonija”. Darbs pirmatskaņots 1841. gada 31. martā Leipcigā, pie diriģenta pults stājoties Roberta Šūmaņa laikabiedram Fēliksam Mendelszonam.
Turpat Leipcigā trīsdesmit astoņus gadus vēlāk pirmatskaņots arī Johannessa Brāmsa Vijolkoncerts Remažorā, kas veltīts sava laika izdaudzinātākajam vijolspēles virtozam Jozefam Joahimam. Vijolkoncerts sarakstīts grodā Bēthovena tradīcijā, taču tajā ieskanās arī spilgti ungāriski motīvi. Savas tehniskās sarežģītības dēļ, tas savulaik saukts par koncertu pret vijoli, tomēr jau vairāk kā gadsimtu Brāmsa Vijolkoncerts saista solistus visā pasaulē.
Šajā koncertsezonā Sinfonietta Rīga atkal atgriežas vēsturiskajā Amatu ielas namā. Domājot par saviem uzticamajiem klausītājiem ir sagatavotas daudzas aizraujošas koncertprogrammas, kurās kopā ar kamerorķestra mūziķiem uz Lielās ģildes skatuves dēļiem kāps izcilas mūzikas personības, norisināsies jau tradicionāli un publikas iecienīti festivāli.
Jau pavisam drīz pēc kamerorķestra koncertsezonas atklāšanas 23. septembrī sekos vēl kāds nozīmīgs sākums – ikgadējā Rudens Kamermūzikas festivāla atklāšanas koncerts 7. oktobrī, kurā uz Lielās ģildes skatuves Sinfonietta Rīga mūziķi tiksies ar spožo franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu. Nežēlīgā kara gadā kā patiesas solidaritātes žests ukraiņu tautai iecerēta nākamā koncertprogramma – “Bēthovena Septītā un Silvestrova Serenāde” 4. novembrī, kad pie orķestra diriģenta pults stāsies Kijevas Valsts filharmonijas diriģente Natālija Ponomarčuka. Šajā koncertā izdzīvosim ne tikai Ludviga van Bēthovena emocionāli piesātinātās septītās simfonijas cerību, prieka un dramatisma pilnās lappuses, bet arī vairāku redzamāko ukraiņu mūslaiku skaņražu darbus.
Novembra beigās kamerorķestra mūziķi posīsies uz Amsterdamu, kur kopā ar Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmo oboju Alekseju Ogrinčuku sniegs koncertu pasaulslavenajā koncertnamā. Jau decembrī Sinfonietta Rīga atkal priecēs latviešu publiku, piedāvājot ekskluzīvu tikšanos ar jauno, bet teju jau par leģendu tapušo amerikāņu kontrtenoru un atzītu baroka mūzikas lietpratēju Bedžunu Metu.
Janvārī Sinfonietta Rīga klausītājus gaida tikšanās ar Berlīnes filharmoniķu solistu, nule Eiropas nozīmīgākās akadēmiskās mūzikas balvas Opus Klassik laureātu, obojistu Domeniku Vollenvēberu, februāra sākumā programmā “Šūmaņa Reinas simfonija un Aļaskas ainavas” orķestri diriģēs harizmātiskais jaunākās paaudzes britu diriģents Roberts Eimss, bet februāra beigās gaidāma ik pāris gadus VSIA “Latvijas Koncerti” rīkotā festivāla Saxophonia koncerti, to vidū – vēl noslēpumā tīta instriga, kurā galvenā loma uzticēta kamerorķestrim Sinfonietta Rīga.
Marta mēnesī Rīgā atkal viesosies erudītā itāļu vijolniece Lorenca Borāni, viņas veidotajā un pārraudzītajā programmā Klasicisma laikmeta dižgara Jozefa Haidna simfonijas mīsies ar Eiropas renesances mūzikas noslēpumainākajām lappusēm.
Aprīlī mūs sagaida tikšanās ar vienu no spilgtākajām ziemeļu vokālajām personībām – zviedru soprānu Līzu Lārsoni. Savukārt sezonas noslēgumā atkal kāda brīnišķīga atkalsatikšanās – daudziem klausītājiem vēl dzīvā atmiņā esošais pianists ar izcilu gaumi un tradīcijas tvērienu – Behzods Abduraimovs. Pērn, Sinfonietta Rīga sezonas atklāšanas koncertā virtuozais uzbeku pianists atskaņoja Ludviga van Bēthovena Pirmo klavierkoncertu, izsaucot pelnītas sanākušās publikas ovācijas.
Šajā koncertsezonā īpaši padomāts par visuzticamākajiem orķestra draugiem, piedāvājot izdevīgo Sinfonietta Rīga abonementu – septembra, oktobra un novembra koncertiem.
1 155 skatījumi