Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 29,6%. Preču importa vērtība janvārī gada griezumā pieauga par 35,8%. Tirdzniecības deficīts janvārī sastādīja 7,1 %.
2021.gada janvārī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Lielu daļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī minerālo produktu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču eksports. Savukārt negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru un dzērienu eksporta vērtības samazinājumam.
Janvārī, straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 39,7%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Igauniju (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Lietuvu (piena produkti, koksne), Vāciju (koksne, minerālie produkti), Somiju (minerālie produkti, jaukti ķīmiskie produkti), Zviedriju (dzelzs, tērauds un to izstrādājumi) un Poliju (dzelzs un tērauds, koksne).
Eksporta pieaugums par 9,8% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi) un Baltkrieviju (mehānismi un ierīces).
Janvārī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 7,6%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (dzelzs un tērauds), ASV (koksne) un Norvēģiju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Preču importa vērtības pieaugumu janvārī gada griezumā veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un metāli un to izstrādājumi.
Tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs Krievijas un Baltkrievijas kara darbība Ukrainā. Tās rezultātā tiks traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi.
1 993 skatījumi