Nacionālā Kino centra tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas nu jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā filmas.lv, publicē demonstrēšanai paredzēto filmu programmu – astoņi seansi visas dienas garumā no 11:00 visā pasaulē, sekojot laika joslām apkārt zemeslodei.
Ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ 4. maija Latvijas filmu maratons jau pirms gada tika sarīkots portālā filmas.lv sadarbībā ar Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC) kā tiešsaistes seansu programma visā pasaulē, un arī šogad Filmu maratons saglabā tradicionālo kinoteātra struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā tieši svētku dienā, sekojot katras valsts laika joslām. No 28. aprīļa portālā filmas.lv pieejama 4. maija Latvijas filmu maratona lapa – https://www.filmas.lv/FilmuMaratons2021/, kur jau var izpētīt seansu plānu un filmu aprakstus, lai sastādītu savu individuālo svētku programmu, bet filmas tiks pievienotas tieši 4. maijā.
Visur pasaulē maratons sāksies 4. maijā pulksten 11:00 (pēc vietējā laika) ar animāciju lieliem un maziem, kas atlasīta tematiski – septiņas dažādu gadu īsfilmiņas par cilvēku attiecībām ar dabu un dzīvnieku attiecībām ar civilizāciju, tās veidojuši režisori Roze Stiebra, Dace Rīdūze, Edmunds Jansons, Ēvalds Lācis, Reinis Pētersons, Nils Skapāns un Māris Brinkmanis. Seansa ievadā režisore Dace Rīdūze iepazīstinās ar leļļu filmu Dusmukule, kas balstīta Agneses Vanagas grāmatās par dusmīgo plastmasas maisiņu un vēl tikai top studijā Animācijas Brigāde ar Nacionālā Kino centra atbalstu.
Pulksten 12:30 sāksies Jubilāru seanss, kura ietvaros būs pieejamas divas spēles īsfilmas (Cēloņi un sekas (1956) un Tās dullās Paulīnes dēļ (1979)), turklāt skatītājs var izvēlēties, kādā secībā tās skatīties, – šis noteikums attiecas arī uz diviem citiem seansiem (Mūžības seanss 15:30 un Eko-klasikas seanss 17:30), kuros iekļautas katrā divas filmas. Savukārt Hroniku seansā (no 14:00) iekļauta viena dokumentālā īsfilma un pieci kinožurnāli no 80.-90. gadu mijas, atgādinot par Latviju, kāda tā bija pirms neatkarības atjaunošanas.
Programmas vakara daļā cits citam seko trīs pilnmetrāžas filmu seansi, tematiski pielāgoti 4. maija tēmu lokam. Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Karote (seanss 19:00) piedāvā negaidītu skatījumu uz plastmasas karotes absurdo mūžu, un filmu papildina diskusija Kur mana (plastmasas) karote?, kas kā atsevišķs „seanss” būs noskatāma jebkurā laikā visas dienas garumā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas plašajās un viesmīlīgajās telpās organizēto sarunu vada publicists Sandijs Semjonovs, piedalās kinorežisore Laila Pakalniņa, Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere un vides zinātņu doktors Jānis Brizga, organizācijas Zaļā brīvība vadītājs.
Par 90. gadiem un valsti, kas tikko atguvusi neatkarību, atgādinās Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilma Dzimtene (seanss 20:20, Latvijas puses producents – studija Lokomotīve). Filmas režisors Tomass Vengris dzimis lietuviešu imigrantu ģimenē Amerikā un uzņēmis gandrīz autobiogrāfisku stāstu par pēcpadomju realitāti, kas tolaik bija līdzīga gan Lietuvā, gan Latvijā.
Vakara noslēguma seanss 22:00 piedāvā Latvijas kino klasiku atjaunotā versijā – režisora Aivara Freimaņa divsēriju spēlfilmu Dzīvīte (1989) atjaunojis filmas operators Valdis Eglītis. Lai šo ievērojamo darbu, kas pārsteidzoši novatoriski stāsta par Dainu tēva Krišjāņa Barona dzīvi, varētu noskatīties pēc iespējas plašāka auditorija, filma Dzīvīte visā pasaulē būs pieejama arī 5. maijā visu diennakti, ar angļu subtitriem.
Latvijas filmu maratona rīkotāji ir parūpējušies arī par to, lai kinoskatītāji šajā svētku dienā nenogurtu no sēdēšanas pie ekrāniem un pauzēs starp seansiem varētu izkustēties, tāpēc visu dienu portālā būs pieejama Dienaszagļu rītarosme ar dzeguzes balsi, veidota sadarbībā ar fon Stricka villu un Latvijas aktieriem dažādu gadu kinofilmu tēlos (uz kinoteātra Splendid Palace skatuves Unas Rozenbaumas režijā un Elīnas Gediņas horeogrāfijā izvingroties iedvesmo Anta Aizupe, Dzintars Dreibergs, Adriāna Roze, Regīna Razuma, Artūrs Skrastiņš, Andris Keišs un Mārtiņš Mielavs).
1 691 skatījumi